C vitamīns, kas pazīstams arī kā askorbīnskābe, ir neaizstājama uzturviela, kas piedalās daudzos fizioloģiskos procesos. Cita starpā tas veicina imūnšūnu darbību un palīdz aizsargāt šūnas pret oksidatīvo stresu.

Kā antioksidants C vitamīns palīdz aizsargāt šūnas pret brīvo radikāļu izraisītiem bojājumiem. Tas piedalās arī kolagēna sintēzē, kas ir svarīga ādas, asinsvadu un citu audu normālai darbībai.

Cilvēka organisms nespēj pats sintezēt C vitamīnu, tāpēc tas jāuzņem ar uzturu. C vitamīna avoti ir paprika, citrusaugļi, kivi, upenes, brokoļi un citi augļi un dārzeņi.

Uztura bagātinātāju lietošana var būt noderīga, ja C vitamīna uzņemšana ar uzturu nav pietiekama. Tomēr nevajadzētu automātiski pieņemt, ka lielas devas ir labvēlīgākas par daudzumu, kas atbilst organisma faktiskajām vajadzībām.

Cinks piedalās DNS un olbaltumvielu sintēzē, šūnu dalīšanās procesos un daudzu enzīmu darbībā. Tas ir svarīgs arī imūnšūnu normālai attīstībai un darbībai.

Cinka avoti uzturā ir gaļa, jūras veltes, piena produkti, pākšaugi, rieksti un pilngraudu produkti.

Nepietiekama cinka uzņemšana var traucēt normālu organisma darbību. Savukārt ilgstoša pārmērīga cinka uzņemšana var izraisīt nevēlamas sekas, tostarp pasliktināt vara uzsūkšanos.

Selēns ir selenoproteīnu sastāvdaļa, tostarp tādu enzīmu sastāvdaļa, kuri piedalās šūnu aizsardzībā pret oksidatīvo stresu. Tas veicina arī vairogdziedzera un imūnsistēmas normālu darbību.

Selēna saturs pārtikā cita starpā ir atkarīgs no selēna koncentrācijas augsnē, kurā aug augi vai no kuras tiek iegūta dzīvnieku barība.

Atsevišķās situācijās uztura bagātinātāju lietošana var būt pamatota, taču tā nedrīkst izraisīt pārmērīgu selēna uzņemšanu. Ir svarīgi nošķirt pietiekamu daudzumu no pārmērīga daudzuma, tāpēc jāņem vērā kopējais selēna daudzums, kas tiek uzņemts no visiem avotiem.

Kuņģa-zarnu trakts ir svarīga organisma saskares vieta ar ārējo vidi. Zarnās atrodas daudzveidīga mikroorganismu kopiena, ko sauc par zarnu mikrobiotu. Šie mikroorganismi piedalās tādos procesos kā uzturvielu vielmaiņa un mijiedarbojas ar organisma aizsargmehānismiem.

Probiotikas ir dzīvi mikroorganismi, kas, lietoti pietiekamā daudzumā, labvēlīgi ietekmē saimniekorganisma veselību. To iedarbība ir atkarīga no konkrētā mikroorganismu celma, lietotās devas un pētītā rezultāta. Tāpēc nevajadzētu pieņemt, ka visi probiotiskie preparāti darbojas vienādi.

Zinātniskajos pētījumos tiek analizēta, cita starpā, konkrētu mikroorganismu celmu ietekme uz kuņģa-zarnu trakta darbību un noteiktiem veselības rādītājiem. Tomēr rezultātus, kas iegūti, pētot vienu celmu vai konkrētu klīnisko situāciju, ne vienmēr var attiecināt uz citiem preparātiem.

Jāņem vērā arī tas, ka zarnu mikrobiotu ietekmē ikdienas ēšanas paradumi. Dārzeņi, augļi, pākšaugi un pilngraudu produkti nodrošina organismu ar šķiedrvielām, kuras var izmantot zarnu mikroorganismi. Svarīga ir arī uztura daudzveidība.

Nē. Organismam ir nepieciešams pietiekams uzturvielu daudzums, taču pārmērīga uzņemšana ne vienmēr sniedz papildu ieguvumus.

Lielas noteiktu vitamīnu un minerālvielu devas var izraisīt nevēlamas blakusparādības un mijiedarboties ar medikamentiem. Tas attiecas, piemēram, uz D vitamīnu, cinku un selēnu.

Svarīgi atcerēties arī to, ka uztura bagātinātāji neaizstāj daudzveidīgu uzturu, atbilstošu medicīnisko izvērtējumu vai ārstēšanu. Tos nedrīkst pasniegt kā līdzekļus slimību profilaksei vai ārstēšanai, ja šādi apgalvojumi nav atļauti saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.

Visracionālākā pieeja ir izvērtēt ēšanas paradumus, noteikt iespējamos uzturvielu trūkumus un izvēlēties uztura bagātinātājus atbilstoši faktiskajām vajadzībām.